Kaut kā rudens tāds šogad saspringtāks sanācis, ka lāgā neesmu rakstījis par saviem perosniskajiem piedzīvojumiem. Kaut vai moto ziņā. Septembris atnāca ar saviem ikgadējo skolu režīma ritmu. Tam gan pa starpu bija ieplānots divdienu mežu moto brauciens EnduroEksursantu kompānijā. Pasākums kopumā izdevies jauks, tomēr man tas bija ar zināmu saspringumu un pasāpīgu kritienu saistīts. Pie vainas tur bija nepamanīts kādus desmit cm resns nozāģēts egles stumbenis, kas bija nozāģējies tik viltīgi, ka bija daļēji uz ceļa un piesedzies ar zariem. Tas bija ne tikai fiziski sāpīgi, bet arī zināms belziens pa savu pašapziņu, jo citreiz vēl paspēj ko nodomāt un pēc tam analizēt kļūdas, šoreiz - nekādu iespēju. Tik te braucu un te mirklis un kārtīgs krakšķis ar galvu atsitoties pret zemi. Visumā jau laime nelaimē un tas nedaudz priecēja. Varēju izbaudīt smukos Alūksnes puses priežu silus. Vēl septembris ar Jaunā rīgas teātra izrādi "Ziedonis un visums", kur bija arī daži gabaliņi no Motocikla. Vēl arī veiksmīgi noorganizēts ar kursa biedriem kursa salidojums. Oktobra moto brauciens ar EE gan bija sajūtu ziņā pilnīgi pretējs - kaut kāda zināma brīviba. Komplektā ar dubļiem, meža ceļiem, eleganti vielgli smilšaino tanku ceļu un granstceļu putekļiem vēl krāšņais rudens. Še arī saitiņa uz video: http://www.youtube.com/watch?v=JcAMgcFj8uk

Savukārt pēdējās dienās pielipa A-ha taureņu gabals, jeb Pēdējais urrā. Šis ir tas retais gadījums, kad man kopā patika gan mūzika gan klips:

Starp citu vēl var paspēt uz rītdienas koncertu tepat pie mums Rīgā.