Mostamies ap sešiem un tinamies ātrāk no šīs vietas prom - te mūs nekas nesaista . Priekšpusdienā pabriesmīgi ceļi gan Dņepras ūdenskrātuvēm un monstrīgi HESi. Vēlāk uzbraucam uz lielākiem ceļiem.

Pa ceļam gadās kārtējās "pārrunas" ar vietējiem miličiem par nepareizu iebraukšanu benzīntankā. Viens no šiem ļoti rūpīgi pārbauda šasijas/rāmja numurus. Galvenie ceļi tikai kripatiņu labāki par pārējiem. Lauki saraujas mazāki un parādās vairāk meža. Ap pusdienas laiku esam pie Kijevas kur celtniecības lielveikalā tiek mēģināts katram gadījumam iepirkt gāzes balonu plītiņai. Jānis gan atgriežas no veikala bez tā, bet ar degšķidrumu - vismaz ugunskurs nebūs jākur ar motoreļlas palīdzību.

Nākamā pietura Gomeļas robežpunkts, kur Ukraiņu pusē kārtīga rinda. Toties ar servisu, tantuki ar velosipēdiem izvadā beļašus, dzeramos un citas ēdamas un dzeramas lietas. Atdodam pēdējās grivnas par beļašiem un sagaidam savu rindu. Samājamies ar dažām baltkrievu moto kompānijām, kas šķiet dodas mājās no Odesas Gobļina motoparādes. Baltkrievu pusē rindas nav. Otrā pusē ceļi vairs nesit pa pakaļu - jūtama atšķirība.

Vakarpusē sasniedzam Gomeļu. Pilsēta pārsteidz ar simpātiskiem parkiem un sakoptu apkārtni. Pa ceļam lauku miestā govis vienas pašas cienīgi lēnīgi tesmeņus šūpodamas dodas pāri gājēju pārejai. Tuvumā neviena cilvēka nemana. Kādā pusceļā līdz Mogiļevai iepildam degvielu nopērkam alu un desiņas ugunskuram un kartē noskatām perspektīvu vietiņu nakšņošanai. Šoreiz šis minējums ir izdevies.

Tiekam pie Dņepras upes krasta, kur satiekam "iesilušu" Baltkrievu kompāniju. Viens vīrs ar zirgu pajūgu pāris sievieši ar bērniem. Padzirdējuši ka mē no Krimas uz Latviju saka, ka arī esot bijuši Krimā, ka te esot labāk, labāks gaiss u.tml. Viena dāma mums piedāvā pašbrūvēto alu no trīslitrenes. Atsakāmies, jo mums jau savs. Parunājoties noskaidrojas, ka tālāk atrodas vēl kāda nakšņošanas vieta ar galdiņiem. Braucam lūkot pa pusaizaugušu meža celiņu, kur pa ceļam gadās kāds maziņš dublītis. Rezultātā esam skaistā vietā uz kāda divdesmitmetrīga Dņepras upes stāvkrasta no kuras paveras jauks skats uz upes lokiem un palienēm. Odu par brīnumu ir maz. Iekuram ugunskuru, cepam desas un āpēdam kopā ar atlikušo baltkrievu rupjmaizi, kam klāt labi iet baltkrievu alus. No stāvkrasta redzam vēl kādus divus ugunskurus. Tumsā pirms iešanas gulēt kāds lejā upē piebrauc ar motorlaivu un pēc visa spriežot ieliek tīklus. Šķiet šī ir kāda vismaz otra labākā nakšņošanas vieta braucienā.