Padzirdot, ka Aivars Grahoļskis izrādīs savu pēdējo unikālo lolojumu, nolēmu, ka arī man tas jāredz. Pēdējais Aivara darbs ir patiešām unikāls, jo tā ir Henri Farmana lidmašina, kas bija Eiropā brāļu Raitu sekotājs un Latvijas aviācijas aizsācējs - ar to savaulaik ir mācījušies lidot daudzi Latvijas pirmie piloti. Pasākums tika diezgan efektīvi pareklamēts - redzēju gan TV gan dzirdēju radio. Tāpēc arī nebija brīnums, ka pasākums bija diezgan labi apmeklēts, gan no lidotāju (lidmašīnu īpašnieku puses) gan no nelidotāju puses. Pats lidaparāts diezgan iespaidīgs kaut vai sava lieluma dēļ, bet arī konstrukcijas visai interesantas. Varu tikai iedomāties tajos laikos parasta cilvēka apbrīnu par šito verķi un vienlaicīgi neticību, ka kaut kas tāds var pacelties gaisā un lidot. Tas gan pat tagad liekas maķenīt jokaini... Pagaidām gan šī restaurētā lidmašīna vēl nelido - vēl diezgan specifiski darbi ap dzinēju jāapdarot. Es toties izmantoju iespēju palidot ar citu mazo mūsdienu ultra vieglo lidmašīnīti. Labu laiku nevarēju saprast ko man tā sajūta atgādina, kad pieķeros pie vadības svirām. Tagad atcerējos - pirmos mēģinājumus braukt ar velosipēdu, vai kaut ko tml. Tik daudz informācijas jāapstrādā un adekvāti jāreaģē ar visām četrām.