Izmantoju to iespēju saistībā ar Tautasforumiešu tikšanos, lai paviesotos Godesverderā.
Tas bija labs pretstats dominējošajos medijos skanošajām ziņām, par to ko mēs nespējam. Pat dažs labs atmodas laika aktīvists ir aizdomājies līdz "mēs savu valstiskumu varam zaudēt, jo mums nav tas un tas un mēs nevaram to un to". Žēl, ka nevaru atrast saiti uz interviju vai ierakstu, tad tas būtu atsevišķa ieraksta vērts. Ceru, gan ka tās bija viņa šaubas, nevis apzināta nespējnieku sajūtu sēšana sabiedrībā.
Bet ne par to šoreiz stāsts.
Es pat nezinu, kas mani vairāk ietekmēja, Tautforumieši vai Andra Geidāna un viņa puišu Viduslaiku apmetne un tas stils kā viņi tur atļāvās dzīvot.
Jebkurā gadījumā, tā ir vieta, kur es noteikti atgriezīšos un iesaku arī citiem tur pabūt. Nevis apmeklēt un paskatīties, kā uz zoodārzu, bet pabūt tur, iejusties, paņemt to šķēpu un ievilkt pa to žagaru lelli.
Var jau būt, ka man tikai liekas, bet, kad atbraucu mājās atklāju tīri fiziska spēka pieplūdumu vai drīzāk pat varēšanas apziņu, par kuru man nav īsti cita skaidrojumu kā par vietas un/vai cilvēku ietekmi. Vnk. pēkšņi es varēju vieglo Golfu iestumt un izstumt no garāžas ar vienu paņēmienu. Tas man ir nepieciešams mocīša novietošanai. Varētu šķist tas tāds sīkums. Lieta tāda, ka dotajā garāžā slieksnis ir ar tādu gana labu pacēlumu un iepriekš es izstumt to golfu pamanījos tikai ar vairākiem piegājiem un atbalsta klucīša palīdzību, savukārt iestumt vispār nesanāca. Tad nu tagad atbraucot no pasākuma, Godesverderā es pat īsti nedomājot izstūmu to tautas vāģi bez īpašas piepūles. Pats nobrīnijos un nodomāju - jāpamēģina tāpat arī dabūt iekšā. Un pašam par brīnumu arī tas īpašas grūtības nesagādāja.
Kaut gan ļoti iespējams, ka savu artavu tanī dod arī mani regulārie (~2x ned) rīta skrējieni ar vingrošanu.