Virsrakstā nedaudz pārfrāzēju pazīstamā raidījuma nosaukumu.
Vakar svinot Annas izraisījās tāda diskusija par to, kurp dodas Latvijas politika un sabiedrība. No maniem sarunas biedriem tā izklausījās gana pesimistiska - lielākā daļa sabiedrības ir tāda, kāda ir un kamēr nemainīsies doma "vispirms man un tad pārējiem varbūt" ("vispirms ēdīsim Tavu un pēc tam katrs savu"), tikmēr te nekādas pāmaiņas nebūs.
Man gan gribas noticēt un akcentēt pāris rakstus (saitītes), kas pretēji dominējošajiem mediju kanāliem, kuri runā tik par kārtējo apcirpšanu, dod kādu ideju, ko vajadzētu mainīt:
M.Hadsons un Dž.Somerss: 'Kā tas notika un ko darīt’ - par makroekonomiku un nodokļu politiku.
un
Jāņa Kučinska 'Ko sēsim, to pļausim’.
Abi raksti nav no īsajiem, bet ir to vērti, lai tajos iedziļinātos un par tiem pastāstītu tālāk.