Reiz padzirdot pa radio ziņu, ka Atašienē viens vietējais entuziasts ir sastellējis tādu diezgan pamatīgu ekspozīciju ar vecajiem padomju laika mocīšiem nodomāju, ka tas varētu būt tematiski labs mototūrisma pasākuma mērķis. Pienāca pavasaris un ideja bija jārealizē. Pa veciem draugiem un paziņām ar draugiem.lv palīdžibu tika meklēti domubiedri. Rezultātā atlasījās pēc moto stila gana raibs moto trijnieks: enduro + tūreris + baiks.
Visi trīs gana aizņemti cilvēki mēģinot saskaņot laikus maija priekšpēdējā nedēļā sapratām, ka, ja nebrauksim tagad, tad tas pasākums var ievilkites/atlikties līdz pat jūlijam. Pēc laika prognozēm gan pasākums varēja arī sanākt slapjš. Tomēr nolēmām riskēt un tika nolikta satikšanās sestdienā tādā novēlotā pusdienlaikā uz Ķeguma.
Laiks izskatījās ne pārāk iepriecinošs un kad divi no trijiem kavējās, tad pirmais pukojās. Tomēr beigās, lai arī asfalts vietumis bija gana slapjš un lietus mākoņi staigāja apkārt, kaut kā veiksmīgi no tiem izvairījāmies. Laiks gan bija samērā vēss - kaut kas starp 10 un 15 grādiem. Tomēr kaut kāds speciālais abģērbs visiem bija un tas bija pieciešami. Tai pašā laikā, iebraucot pusdienu vietā, pirmais pasūtījums bija silta tēja vai kafija.
Par cik viens no dalībniekiem bija tās puses kādreizējais vietējais, tad kopā ar maziem līkumiņiem uz pauzītēm un stāstiem par laikiem reiz pagājušiem, nonācām līdz Atašienei, kur mūs laipni uzņēma motomuzeja saimnieks. Vakars aizritēja nemanot ipatnējā vēsturisku tehnoloģisko faktu un bērnības moto atmiņu atstāstu kokteilī, kuru vēl papildināja otrajā daļā kara laiku maskarāde un kopīgs izbrauciens ar blakusvāģa e-mku.
Laiks paskrēja ļoti ātri - to atgādināja nakts mājām pieteikto un satraukto saimnieku zvans, kuri jau bija sākuši raizēties, vai tik mēs vispār būsim.
Nobeigumā bija īsta lauku pirtiņa un varen garšīgs zāļu tējas mikslis. Šīs zāļu tējas mikslis šai vakarā likās īpaši garšīgs.
Nākamais rīts mūs priecēja ar jauku, saulainu un siltāku laiku. Tiesa gan nedaudz vējainu. Atpakaļceļā pie Atašienes skolas tika uzrīkota varena moto fotosesija ar savstarpēju apfotogrāfēšanos. Atašienes vidusskola atrodas bijušajā Marinzejas muižā. Ļoti skaistā vietā ezera krastā un ir senu parka koku ieskauta. Tāpat nesteidzīgi pa dažādiem netradicionāliem lauku celiņiem devāmies atpakaļceļā.
Šķiroties pie tā paša Ķeguma bija prieks par labi izdevušos pasākumu un kompāniju. Pat tā kā skumji nedaudz palika - nāca jauna darba nedēļa ar jauniem darbiem, pienākumiem un dižķibeles kreņķiem... Bet tas jau ir cits stāsts.
Vizuālu ieskatu ceļojumā var rast arī bildēs.