Man jau pat šķiet, ka līdzīgai idejai(-ām) kaut kur jau informācijas telpā jāklejo.

Nedaudz detālāk ideja sekojoša:
Tā vietā, lai būtu vairākas savstarpēji konkurējoši datu pārraides uzņēmumi, ir:
a) izveidota sabiedriska organizācija no speciālistiem un ieinteresētajām pusēm, kas izstrādā datu pārraides un apmaiņas noteikumus un standartus, kas jāievēro sistēmas izveidotājiem un uzturētājiem.
b) Sistēmas infrastruktūru - torņus var brīvi izveidot praktiski jebkurš. Bet visticamāk, tās varētu būt pašvaldības, sabiedriskas apvienības, vai vnk. tīkla lietotāju grupa, kas "sametas" torņa uzbūvēšanai.
c) Uzņēmumi pēc a) noteiktajiem standartiem ražo nepieciešamās iekārtas un sagatavo darbiniekus un biznesa procesus, torņu un tiem nepieciešamo iekārtu uzstādīšanai un servisam.

Iepriekšējā ideja bija formulēta tīri organizatoriskā līmenī. Savukārt tehniskie nosacījumi varētu būt sekojoši:
* Datu pārraides mezglapunkts/tornis nodrošina gan datu pārraidi gala lietotājam, gan ir kā starpposms x starp punktu/lietotāju a un b, kas ir jebkura datu pārraides tīkla pamatā. T.i. optimālā variantā darbojas tad, ja atrodas datu paketes īsākā/ātrākā ceļā, vai problēmu gadījumā pārraida datu paketes, kas pa taisno netiek.
* Tornis tiek veidots pēc iespējas ar neatkarīgu enerģjas apgādi. It sevišķi lauku rajonos, kombinējot to ar saules baterijām un/vai vēja ģeneratories vai tml. Tornis var darboties pilnīgi autonomi.
* Tornī bez datu pārraides apvienojami arī citi servisi: vietas noteikšana, meteo stacijas.

Kāpēc tas viss:
* Neatkarība un decentralizācija. Sistēma virzīta uz pašpalīdzību un pašorganizāciju.
* Izmaksas. Pareizi organizējot, tai vajadzetu būt pieteikami lētai, lai pašorganizācijā izveidojušās grupas varētu "samesties" tādam tornim.

Šaubas un/vai risnāmās problēmas:
* Spēja iekusināt kritisko masu,
* Finansējuma sistēma un uzturēšanas organizācija,
* Cik tas tehiski reāli.
Man gan šķiet, ka ja labi grib tad tas viss ir risināms un agri vai vēlu mēs pie tā nonāksim, līdzīgi kā programmatūrā ar atvērto kodu.