Vidzemes plānošanas reģions sabiedrības novecošanās problēmu Vidzemē piedāvā risināt ar imigrāciju no jaunattīstības valstīm. Izlasot Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) kārtējo preses relīzi, nekādi nevarēju saprast, kā lai uztver atsūtīto ziņu – vai kā neveiksmīgu, nekritiski uztvertas globalizācijas, monetārisma un brīvā tirgus liberālisma ideoloģijas apdvestu 1. kursa komunikāciju vai politoloģijas studiju programmas studentu semināra projektu jeb ārēju spēku rūpīgi plānotu neirolingvistiskās programmēšanas darbību latviešu tautas iznīcības tuvināšanai.

Runa ir par aptauju, ko VPR šobrīd veic, “Lai noskaidrotu iedzīvotāju redzējumu par Vidzemi pēc divdesmit gadiem”. Pagājušā nedēļā šajā aptaujā ticis mēģināts noskaidrot, ko iedzīvotāji domā “par demogrāfisko situāciju reģionā 2030. gadā.”

Neiedziļināsimies pašas aptaujas ticamības un kvalitātes izvērtējumā – tās praktisko nederīgumu (35 internetā aptaujāti respondenti, no kuriem diez vai visi pat dzīvo Vidzemē) relīzē atzīst paši VPR darbinieki -, taču aplūkosim tās būtību. Demogrāfiskā situācija, kā tas visiem labi zināms, Latvijā ir vissliktākā Eiropas Savienībā. Ja minimālais auglības koeficients tautas pašatražošanai ir 2,2 bērni vienai sievietei, tad Latvijā pēc Pasaules Bankas datiem 2009.g. tas sasniedzis katastrofālo 1,3! Turklāt procentuāli, salīdzinot ar citu Eiropas nacionālo valstu pamattautām, latvieši Latvijā sastāda vismazāko daļu, kas ir zem pastāvēšanai kritiskās 75% latiņas. Saskaņā ar demogrāfa Ilmāra Meža aprēķiniem, ja līdzšinējās tendences nemainīsies, “no pašreizējiem 1,3 miljoniem latviešu līdz 2050. gadam būs palikusi tikai aptuveni puse.” Praktiski tas nozīmē, ka gadījumā, ja latvieši kā tauta nerod dzīvotgribu un nesāk dzemdēt bērnus, tad viņi Latvijā kļūst par minoritāti, vadošo lomu atdodot citu tautu pārstāvjiem.

I.Mežs uzsver: “Latvieši šobrīd veic liktenīgu izvēli mūsu bērnu un mazbērnu vietā – vai viņiem būs svarīgāks iespējami straujāks ekonomiskās labklājības kāpums, vai nākotnes Latvijas latviskums un latviešu valodas, kultūras dzīvotspējas nodrošinājums?” Kāds no šī atzinuma izriet secinājums par to, kas šobrīd būtu darāms valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, tai skaitā un jo īpaši attīstības plānotājiem, nevalstiskajām organizācijām un tā dēvētajai inteliģencei? Vai tā nebūtu tautas dzīvotgribas veicināšana visiem iespējamajiem līdzekļiem, ekonomisko un sociālo sviru izveidošana bērnu un ģimeņu atbalstam? Piemēram, TV pārraižu, seriālu, t.s. šovu veidošana, kuros tiek veidots priekšstats par lielu ģimeni kā sabiedrības pamatu un vērtību, nodokļu diferenciācija atkarībā no bērnu skaita (papildu patreizējām atlaidēm par apgādībā esošajiem bērniem), hipotekārā kredīta daļēja dzēšana pēc katra nākošā bērna piedzimšanas, priekšroka uz budžeta vietām valsts augstskolās daudzbērnu ģimeņu bērniem (pie vienāda punktu skaita), utt. Vai domājot ilgtermiņā – ko it kā apgalvo, ka darot arī VPR – nevajadzētu no pirmā līdz pēdējam punktam visu stratēģiju pakārtot bērnu dzimstības pieauguma nodrošināšanai, ar to saistītām strukturālām infrastruktūras reformām?

Taču kāds ir VPR modelētais latviešu nākotnes redzējums (programmētā, svešiem spēkiem vēlamā vīzija)? Tiek piedāvāti divi varianti, kas ieguvuši kodētos nosaukumus “sirmo matu scenārijs” un “atvērto robežu ekonomika”.

Sirmo matu scenārijs tiek aprakstīts sekojoši: “Šajā gadījumā Vidzemē vēl vairāk pieaugtu vecu cilvēku īpatsvars. Taču imigrantu ieplūšana valstī tiktu kontrolēta. Sarūkošais darba spējīgo slānis maksās augstākus nodokļus un strādās garākas darba stundas, lai uzturētu pensiju sistēmu un veselības aprūpi. Paaugstinoties dzīves dārdzībai, daudzi seniori izvēlēsies dzīvi ārpus lielajām pilsētām. Tas veicinās dažādu pakalpojumu attīstību laukos un radīs jaunas darba vietas senioru aprūpē. Tomēr “sirmais elektorāts” ar savām balsīm vēlēšanās varētu atņemt finansējumu bērnu dārziem, skolām un jauniešu aktivitātēm. No otras puses – viņu dzīves laikā gūtās pieredzes un vieduma izmantošana sabiedrībai varētu būt noderīga.”

Lieki teikt, ka šī “prognoze” ir izdomāta, bez kāda reāla seguma līdzšinējā cilvēces vēsturē. Nav uz pasaules neviena valsts, kur pie Latvijas atlikušās ekonomikas resursiem un infrastruktūras, politiskās sistēmas, sabiedrības uzskatu kopuma un rīcības modeļiem kaut kas tāds būtu noticis vai varētu notikt. Pakalpojumi gandrīz nekad un nekur, izņemot dažas ofšoru banku “paradīzes”, neveido ekonomikas pamatu. Varbūt uz īsu brīdi tie var dot kādu iluzoru ekonomisko rādītāju pieaugumu, taču nekad pakalpojumi vieni paši, bez attīstītas lauksaimnieciskās un industriālās ražošanas nav nodrošinājuši ilgstošu labklājību un nekad pie novecojošas populācijas ar mazturīgiem pensionāriem. Nosacīti turīgi pensionāri “sirmo matu scenārijā” Latvijā sastādīs labi ja 2-3% no pensiju saņēmēju kopskaita.

Vērts atzīmēt, ka virknē gadījumu novērojama korelācija starp pakalpojumu īpatsvara pieaugumu ekonomikā un valsts parāda palielināšanos. Tā ir tendence, kurai ātrāk vai vēlāk seko neizbēgams bankrots. Ja ASV, kur pēdējās dekādes laikā īpaši vērojams pakalpojumu sektora (un valsts parāda) pieaugums un ražošanas “migrācija” uz jaunattīstības valstīm, šo problēmu regulāri risina gan ar miljardiem vērtām valsts subsīdijām grūtībās nonākušajām korporācijām (kas cita starpā atkal nozīmē valsts parāda pieaugumu), gan ar ģeopolitiskiem instrumentiem, tai skaitā lokālu karu izraisīšanu, tad Latvijai, protams, šādi līdzekļi nav un nebūs pieejami. Tāpat Latvija nekļūs ne par ofšoru banku zemi, ne par augsto tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju – tam, kā grāmatā “Sliktie samarieši” raksta pasaules līmeņa ekonomists Hadžūns Čangs, vajadzīga attīstītajām valstīm līdzvērtīga industriālā un zinātnes bāze, kuru veidot vismaz pagaidām šeit neviens politiskais spēks negrasās.

Tātad īsumā – šis ir variants, kuru autori pasniedz kā “slikto”. Kāds tad ir “labais”?

Izrādās, izteikto apsolījumu ziņā tas ir vēl neiespējamāks un vēl sliktāks par “slikto”: “Otrais scenārijs ir atvērto robežu scenārijs, kurā Latvijas politiķi apzināsies sabiedrības novecošanās ietekmi uz sociālajām un ekonomiskajām sistēmām. Lai veicinātu ekonomiskās un kultūras inovācijas, Eiropas Savienība atver savu darba tirgu  migrantiem no Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas. Tie apmetas, ne vien attīstītākajās Eiropas valstīs, bet arī Vidzemē. Vietējo iedzīvotāju un iebraucēju kultūru pieredzes tiek apvienotas, lai atrastu labus risinājumus dzīves kvalitātes un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.

Respondenti, kuriem pieņemams likās „atvērto robežu” scenārijs, norādīja, ka viņiem nav pretenziju pret imigrantiem. Viņuprāt, svarīgi būtu atrast iespējas, kā abas puses (vietējos un imigrantus) lietderīgi iesaistīt, lai sekmētu Vidzemes attīstību.” Ko varam izvilkt no “atvērtajām robežām”? Vispirms jau atzinumu, ka sabiedrības novecošanās tomēr ir nopietna sociālekonomiska problēma. To gan mēs jau tā kā būtu izpratuši no ikdienas dzīves, demogrāfa Meža, ekonomista Ulda Oša, Ivara Brīvera, u.c. profesionāļu teiktā. Otrkārt – jebkādu raižu noraidīšanu par latviešu tautas izmiršanu. Tas, ka savā valstī, savā tūkstošiem gadu apdzīvotā kultūrvēsturiskā zemē miera laikā izmirst tauta, – tā šiem “scenāristiem” nav problēma. Treškārt – izrietoši no “otrkārt” – nav pat jādomā par latviešu dzimstības veicināšanu! Priekš kam to? Svarīgāk ir veicināt “ekonomiskās un kultūras inovācijas”, ko var panākt tikai atverot robežas imigrantiem no citiem kontinentiem. Tad, kad tas notiks, varēšot novērot vēl vienu nekur un nekad nenovērotu parādību, kad svešu kultūru, vērtību sistēmu un domāšanu pārstāvošu, no mazattīstītām zemēm nākošu, labāku dzīvi meklējošu imigrantu pieplūdums izraisīs produktīvu, radošu procesu, kas ļaus atrast “labus risinājumus dzīves kvalitātes un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.” Varbūt aptaujas autori varētu šeit man oponēt un detalizēti ar vēstures faktiem un statistikas datiem pierādīt vismaz vienu gadījumu, kad 3. pasaules imigranti uz attīstītāku valsti sev līdzi atved kādu ilgtspējīgu (teiksim, novērojamu vismaz 25 gadus) ekonomiskām mērvienībām izmērāmu “labu risinājumu”?

Tā vien šķiet, ka VPR “stratēgas” dzīvo kādā citā realitātē un nav pamanījuši ne to, kā imigrantu integrācija izgāzusies Rietumeiropā, jo īpaši Beļģijā, Francijā, Vācijā (lai atceramies kancleres Merkeles 2010. gadā izteikto skaudro atzinumu, ka “mēģinājumi izveidot Vācijā multikulturālu sabiedrību ir cietuši pilnīgu neveiksmi”) un Zviedrijā, ne to, kāds “dzīves kvalitātes” pieaugums šajās valstīs vērojams migrantu apdzīvotajos kvartālos.

Noslēgumā jājautā (pēc pašsaprotamā jautājuma nr.1 – priekš kam mums vajadzīgs Vidzemes plānošanas reģions?) – kas ir ieinteresēts latviešu izmiršanā un imigrantu nometināšanā mūsu zemē? Visticamākās kandidātes ir Eiropas Savienības vecās dalībvalstis, kuras jūt, ka imigrantu pašu mājās radītajām problēmām jāmeklē risinājums un tāds, atbilstoši šo valstu koloniālajām tradīcijām, varētu būt jau esošo vai nākošo imigrantu pārvietošana uz citu, ne-savu teritoriju. Un kāpēc, lai tā nebūtu Latvija, ja reiz latvieši paši ir izlēmuši pazust no zemes virsas un spītīgi atsakās iestāties par savām interesēm, gļēvi jau 20 gadus iztopot visnejēdzīgākajām ārzemnieku prasībām? Vajag viņiem tikai palīdzēt to izdarīt ātrāk, atturēt no jebkādām tautas izaugsmi veicinošām darbībām un šajā ziņā labi noder tādas aptaujas, kurās iespējams izvēlēties tikai sliktu vai vēl sliktāku iespēju. Par to, ka Eiropas Savienībai patiešām ir šādi nolūki liecina arī kādas Daugavpils biedrības nesen realizētais, Eiropas Savienības un Latvijas valsts (!) finansētais projekts “Hallo, Latvija – 2011!”, kura mērķis ir veicināt trešo valstu valstspiederīgo integrāciju Latvijas sabiedrībā un nodrošināt viņiem sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Tāpēc noslēgumā jautājums tiem, kas rudenī piedalīsies ārkārtas saeimas vēlēšanās – vai balsojot par kādu partiju jūs tai pieprasīsiet izvērstu un detalizētu darbības plānu Latvijas ražojošās ekonomikas attīstības un dzimstības pieauguma veicināšanai? Vai pēc vēlēšanām sekosiet līdz savas partijas darbam un prasīsiet solīto pildīt? Jeb kārtējo reizi pakļausieties politikāņu tukšajiem, skaļajiem, vēlētāju apmaušanas nolūkos PR speciālistu izdomātajiem saukļiem?

Valters Grīviņš

20. jūlija pēcpusdienā jau piekto trešdienu pēc kārtas Vērmaņdārzā pie apaļās strūklakas pulcējās Anastasijas domubiedri uz kārtējo Latvijas Dzimtas Mājvietu biedrības darba grupas sapulci.

Tās gaitā Ginta ierosināja integrēt Dzimtas mājvietu ciemata „Ausma” projektu biedrībā, padarot to par vienu no biedrības darbības virzieniem un piesaistot vairāk cilvēku, kas paralēli varētu strādāt pie dažādiem šī tipveida projekta aspektiem.
Savukārt Juris ierosināja papildus Dzimtas mājvietu ciemata tipveida projekta izstrādei izmantot jau esošu reālu zemes platību, uz kuras bāzes modelēt dažādus ciemata ēku, būvju, infrastruktūras un citus elementus.

Pēc sapulces izskaņas tās dalībnieki kopā devās uz Uzņēmuma reģistra Rīgas reģiona nodaļu, lai iesniegtu dokumentus biedrības nosaukuma maiņas un statūtu grozījumu reģistrēšanai Biedrību un nodibinājumu reģistrā, taču tā kā uz biedrības statūtiem pietrūka viena paraksta, jo viena no biedrības dibinātājām tobrīd atradās ārpus Latvijas, tad izmaiņu oficiālā reģistrēšana tika atlikta uz 1 nedēļu.

Ja vēl kāds Anastasijas domubiedrs gribētu piedalīties darba grupas sapulcēs, taču šajā laikā (trešdienās plkst. 17:00) nekādīgi nevar tikt, tad lūdzu atsūtiet savu ierosinājumu par jaunu tikšanās laiku, kas jums būtu pieņemams.

4. jūnijā notika anastasijas domubiedru saiets ikšķilē. saieta tēmas bija dzimtas mājvietu ciemats “ausma” un lokālā ekonomika.

turpinot saietu “tradīciju” nākošais saiets notiks jumpravā, sestdien, 16. jūlijā ar iespēju palikt uz otro dienu – 17. jūliju, vai pat ilgāk.

saieta mērķi:
- iepazīties ar vēl nepazīstamiem domubiedriem
- dalīties pieredzē ekoloģiskajā un ekonomiskajā būvniecībā
- piedalīties eko būves projektā – kopā darboties pie ģeodēziskā kupola izveides
- mainīties un dalīties ar pašu vāktām sēklām

aptuvenais saieta plāns:

tiekamies pie jumpravas vilciena stacijas 10.30-10.40, tālāk ar kājām dodamies uz manu saimniecību, kura ir ~ 2km attālumā.

vilciens no rīgas centrālstacijas uz jumpravu atiet 9.20 un jumpravā tas ierodas 10.31
vilciena biļetes cena – 1.70ls

kad būsim saimniecībā, pastāstīsim katrs par sevi – mērķiem, plāniem utml..
pēc tam dalīšos pieredzē alternatīvās būvniecības metodēs. būs apskatāmi arī realizētie piemēri – virszemes smilšu maisu pagrabs, ģeodēziskā kupola plēves siltumnīca un topošā ģeodēziskā kupola salmu ķīpu dzīvojamā māja ar gumijas riepu pamatiem.
pastāstīšu arī par idejām nākošajām būvēm – pirtiņai, saimniecības ēkai, utml.

ja tev ir bijusi pieredze ar ekobūvniecību, un vēlies ar to padalīties esi aicināts/a saietā par to pastāstīt un ja ir iespēja parādīt (piemēram ar fotogrāfijām).

līdzi vajadzētu paņemt arī ko apēdamu.

uz vakarpusi, ar domubiedriem, kuri vēlēsies palikt ilgāk, pieķersimies pie 5.8m diametra ģeodēziskā kupola būves.

tā apmēram noslēdzas pirmā diena..

pārnakšņošanai vēlams līdzi paņemt guļammaisu un telti, bet varēs iztikt arī tikai ar guļammaisu pārnakšņojot zem nojumes.

ar domubiedriem, kuri paliks uz otro saieta dienu, no rīta pabrokastosim, parunāsim un turpināsim ģeodēziskā kupola būvi.
kad tā būs pabeigta apliksim to ar kartoniem un iespējams, ja paspēsim sāksim to apkrāmēt ar māla un smilts maisījuma apmetumu.

ja kādam ir pašu vāktās sēklas, būtu feini, ja tās paņemtu līdzi priekš padalīšanās un maiņas..

Jūsu uzmanībai programma  – plakāts. Gaidu ciemos!

PDF versija ŠEIT.

Parlamenti ir mūsdienu tradicionālās demokrātijas pamats, taču, tautas pārstāvniecība parlamentos ir māns, tas ir demokrātijas problēmas aplams risinājums. Nekādas pārstāvniecības tautas vārdā. Parlamenta galvenā misija ir uzstāties tautas vārdā, kas pats par sevi nav demokrātiski, jo ar vārdu “demokrātija” mēs saprotam tautas varu. Pats parlamenta pastāvēšanas fakts nozīmē varu bez tautas. Patiesa demokrātija ir iespējama [...]

  Украина, родная….   санаторий “Квітка Полонини” в Сваляве.   здесь меня встретил мои друзья     очень много людей со всего мира приезжают сюда на курс лечения минеральными водами. Здесь работают лучшие специалисты в своей области.   территория обустроена по европейскому уровню:)   а это Александр. Спасибо большое за прием, и до встречи! С [...]

Gada laikā Microsoft noslīdējis par vēl vienu vietu pasaules IT uzņēmumu topā. ...

the other day i had a chance to attend an event at the UK Foreign Office with British Foreign Office Minister Alistair Burt as a guest speaker. They have such an amazing conference hall. Before the event started my head was most of the time straight up wondering about the decorations on the ceilings. Huhh.. [...]

Straight after returning from Africa I had my next trip to Sweden which from one side is nothing particular. I think i can easily call Sweden as my second home as i have been visiting it since 2000 at least once a year for different reasons. So, it was just normal that i am going [...]

Pēc ilgstošas aizkavēšanās un vairākkārtējām laidiena iznākšanas datuma pārcelšanām, beidzot dienasgaismu ir ieraudzījis QuantumGIS jaunais laidiens 1.7.0, kas tiek solīts kā pēdējais pirms QGIS 2.0 iznākšanas. Ņemot vērā plašo kļūdu labojumu un uzlabojumu klāstu, rekomendējam atjaunināt savas QGIS versijas. Lejupielādēt jaunāko versiju priekš MS-Windows lietotājiem var QGIS.org lapā, savukārt GNU/Linux lietotājiem paciņām jau vajadzētu būt pieejamām pakotņu pārvaldniekos (Ubuntu: ppa:ubuntugis/ubuntugis-unstable).

Liels paldies visiem, kuri palīdzēja šim laidienam būt latviešu valodā! Par pamanītajām tulkojuma nepilnībām lūgums ziņot tepat komentāros vai izmantojot citus saziņas kanālus.

Kopā ar jauno programmas laidienu, izmaiņas ir skārušas arī QGIS projekta infrastruktūru. Kļūdu ziņojumi turpmāk aplūkojami un rakstāmi QGIS Redmine sistēmā. Autorizācija joprojām notiek izmantojot OSGEO ID. Tiem, kas vēlas kompilēt pašu jaunāko versiju no pirmkoda, jāņem vērā, ka QGIS pirmkodam tagad izmanto git nevis svn. Atbilstoši pirmkodu tagad ir iespējams iegūt: git clone git://github.com/qgis/Quantum-GIS.git Lai atvieglotu dažādu neoficiālo QGIS spraudņu meklēšanu, ir ieviesta spraudņiem veltīta lapa (repozitorijs), kur ir iespējams iegūt dažādus spraudņus, kā arī publicēt savus spraudņus.

Kā jau pieklājas jaunam laidienam, ir parādījušās daudzas jaunas un jaukas lietas, kas padara jauno laidienu daudz patīkamāku ikdienas lietošanai. Pamanāmākais sīkums laikam būs jaunais slāņu īpašību un citu logu izkārtojums, kurš tapa pagājušajā rudenī Vroclavas sanākšanas laikā, kur aktīvu dalību ņēma arī ĢISnet.lv radošais autoru kolektīvs.

Pie būtiskām izmaiņām var pieskaitīt rastra datu automātisku pārprojecēšanu uz projekta koordinātu sistēmu. Līdz šim pārprojecēti tika tikai vektordati, taču tagad pienākusi kārta arī rastra datiem. Apvienojot to ar iespēju iestatīt jauna projekta noklusējuma koordinātu sistēmu un iespēju automātiski datu slāņiem bez koordinātu sistēmas izmantot projekta vai noklusējuma koordinātu sistēmu, aizbildinājumu par LKS-92 sistēmas nelietošanu ikdienā nav atlicis nemaz. Patīkams sīkums ir arī iespēja ātri iestatīt datu slāņu koordinātu sistēmu vai arī projekta koordinātu sistēmu no datu slāņa koordinātu sistēmas.

Dažādu mini datu bāzu uzturētāji noteikti pratīs novērtēt, ka beidzot ir iespējams vektoru objektiem piesaistīt citus objektus, kas var būt arī tikai ieraksti datu tabulā. Tāpat ir iespējams attēlot atribūtu tabulas saturu drukas veidotājā. Ņemot vērā, ka izmaiņas ir skārušas daudzas vietas, rekomendējam ar izmaiņām iepazīties QGIS 1.7.0 laidiena lapā (angļu valodā).

Informējam, ka Līgatnes OSM kartēšanas brīvdienas (Mapping weekend) ir veiksmīgi aizvadītas un novada karte papildināta gan ar līdz šim vēl neiezīmētiem ceļiem un īsceļiem, gan daudzajām takām un tiltiņiem.

Piedalījās nedaudz vairāk par 30 cilvēkiem ar dažādiem transporta līdzekļiem un kartēšanas pieredzi, bet tādēļ jau rezultāts bija tikai labāks un process interesantāks.

Paldies Līgatnes novadam par izcilo pasākuma organizāciju.

Kā mums gāja bildēs: http://www.ligatne.lv/bilzu-galerijas/315

Interesantu video ar nokartētajiem maršrutiem dienas laikā ir sagatavojis Rich:

Līgatne partyrender from peterisb on Vimeo.

 

Latvijas Dzimtas Mājvietu biedrības sapulce.
Norises vieta – Rīga, Vērmaņdārzs, pie strūklakas un soliņiem.
Norises laiks – 6. jūlijs, plkst. 17:00

Sapulces tēmas:
1)biedrības statūti, to mainīšana,
2)biedrības nosaukuma maiņa uz Latvijas Dzimtas Mājvietu biedrību,
3)izmaiņu oficiālas noformēšanas plāns.
3)turpmākais darbības plāns.

Ginta

zvirbuliis@inbox.lv, 22101598

Android popularitāte tīmekļa meklējumos līdzinās Windows. ...

Mēs katrs jau esam vairāk vai mazāk darījuši, lai Latvijā būtu Dzimtas mājvietas, esam guvuši vai jau dalāmies zināšanās par to, kā dzīvot un saimniekot ar sapratni un cieņu pret Zemi. Katrs savā Latvijas vietā radam jaunu nākotni Latvijai. Katrs mēs mainam pasauli, bet kopā esam liels spēks. Tuvināsim skaisto rītu Latvijā! Tāpēc…

Aicinu tevi – Dzimtas mājvietas veidotāju vai vienkārši cilvēku, kas glabā sevī sapni, bet ir gatavs rīkoties, uz pirmo Latvijas Dzimtas mājvietu biedrības darba grupas tikšanos šo trešdien, 22. jūnijā, plkst. 17:00, Vērmaņdārzā. Precīzāka tikšanās vieta – pie apaļās strūklakas un soliņiem. Runāsim par biedrības organizēšanu, par to, kādu to vēlamies redzēt un kā varam veidot, kā arī vienkārši iepazīsim cits citu un saliedēsiem savus spēkus jaunā kopīgā radīšanā!

Ginta

zvirbuliis@inbox.lv, 22101598

Aicinu visus izteikt savu viedokli, komentārus, kritiku, lai projekta rezultāts būtu pēc iespējas labāks.

Ginta

Projekts „Dzimtas mājvietu ciemats “Ausma””

Projekta mērķi

1. Nodrošināt ciemata iedzīvotājiem visu dzīvei nepieciešamo. Palielināt tā iedzīvotāju labklājību, apmierinātību ar dzīvi, dzīvesprieku.

2. Uzlabot ekonomiskos rādītājus(sekmēt Latvijas ekonomisko neatkarību):

1)samazināt bezdarba līmeni valstī,

2)samazināt inflāciju,

3)palielināt Iekšzemes un Nacionālo kopproduktu,

5)samazināt pārtikas importu valstī, līdz ar to – kopējo importa apjomu, ar laiku palielināt eksportu,

6)dot iespēju Latvijas valdībai dzēst parādu ārvalstu fondiem.

3. Uzlabot Latvijas demogrāfisko situāciju:

1)palielināt dzimstību un iedzīvotāju mūža ilgumu(uzlabot viņu veselību, nodrošinot veselīgai, pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamos apstākļus).

2)samazināt emigrāciju, mudināt ārzemes esošos latviešus atgriezties dzimtenē.

4.samazināt noziedzības līmeni Latvijā.

5.uzlabot Latvijas ekoloģisko situāciju, palielināt putnu un dzīvnieku daudzveidību.

6.uzlabot politisko situāciju valstī:

1)uzlabot tautas attieksmi pret valdību,

2)palielināt vēlētāju aktivitāti,

3)uzlabot valdības darbības efektivitāti, tās dalībnieku pieņemto lēmumu kvalitāti.

Ja šādus ekociematus pakāpeniski izveidotu visā Latvijas teritorijā, Latvija kļūtu par ekonomiski neatkarīgu, plaukstošu, latvisku valsti, kurā dzīvotu laimīgi cilvēki. Latvijas iedzīvotāji sāktu cienīt savus valdības vadītājus un politiķus.

Projekta apraksts

Kas ir Dzimtas mājvietu ciemats “Ausma”?

Dzimtas mājvietu ciemats ir ekociemats, kur katrs, kas vēlas, var iegūt savā īpašuma  1 ha Dzimtas mājvietas ierīkošanai (ar mantošanas tiesībām) un, ja izjūt tādu vajadzību, 1 ha – meža platības, kas nodota Dzimtas mājvietas īpašnieka (turpmāk – ciemata iedzīvotāja vai vienas ciemata ģimenes) kopšanā.

Kas ir Dzimtas mājvieta?

Dzimtas mājvieta – 1 ha zemes, kas atrodas cilvēka īpašumā ar mantošanas tiesībām, uz kura tiek veidota cilvēkam psiholoģiski labvēlīga vieta. Šajā platībā izvietots mežs 0,5-0,75 ha apmērā, līdz 200 kvadrātmetrus plašs dīķis, augļu dārzs (kas var būt arī iekļauts meža teritorijā vai saplūst ar to) un sakņu dārzs, iestādīts dzimtas koks – izturīgs, ilgmūžīgs koks, piemēram – ozols vai ciedrs (saukts arī par ciedru priedi), uzbūvēta māja. Var būt arī mājdzīvnieki. Plānojums tiek veidots tā, lai vēlāk stādījumi spētu atjaunoties paši, bez pārliekas cilvēka pieskatīšanas. Zemes gabalā tiek izmantotas tikai bioloģiskas un ekoloģiskas augu aizsardzības un kopšanas metodes.

Ciemata raksturojums:

Ciemata kopējā platība – apmēram 246 ha. No tiem:

1) 100 ha – 300 m plata meža josla. Tās funkcijas – aizsargāt ciemata teritoriju no apkārtējas vides nelabvēlīgās ietekmes (trokšņa. gaisa piesārņojuma u. c.), uzlabot ciemata klimatiskos apstākļus (aizsargāt no sala, aukstajiem vējiem u.c.), kalpot kā daļējam kopējo malkas resursu ieguves (malkā drīkst izmantot tikai kritušos kokus vai kritušos koku zarus) un papildus peļņas avotam (mežā drīkst ogot un sēņot. Savāktas sēnes un ogas var pārdot uzpircējiem, kā arī pārdot to izstrādājumus, kas palikuši pāri no krājumiem).

Katrs Dzimtas mājvietas īpašnieks, ja ir tāda vajadzība, drīkst saņemt īpašumā ar tiesībām nodot mantojumā kādam no bērniem vai citam radiniekam, ja bērnu nav, 1 ha no ciematu ietverošā meža, ievērojot pāris tā labvēlīgas pastāvēšanas nosacījumus:

1.no meža teritorijā esošajiem kokiem malkā izmanto tikai kritušos vai sausos, jau vairākus gadus nelapojošos kokus un to zarus, kā arī dzīvu koku vēja vai sniega ietekmē kritušos zarus. Ja krīzes gadījumā nepieciešams izmantot dzīvus kokus, tūlīt (tuvākās nedēļas laikā) to vietā jāiestāda jauni (viens jauns koks viena nocirstā vietā). Iestādītos kokus nedrīkst izmantot malkai vismaz 25 gadus.

2.drīkst izmantot visus piešķirtajā meža gabalā esošos ēdamo un ārstniecības augu resursus gan paša vajadzībām, gan papildus peļņas ieguvei, kā arī stādīt mežā visus meža biotopam piemērotos augus, ja tas netraucē jau esošajiem augiem.

3.meža dzīvnieku un putnu mītnes un dzīves ritms jāsaglabā neskarts, lai cilvēka darbības ietekme būtu tikai pozitīva vai neitrāla.

Kopā Dzimtas mājvietas īpašnieks, ja vēlas, var iegūt īpašumā 2 ha zemes – 1 ha Dzimtas mājvietas veidošanai un apdzīvošanai, un 1 ha meža papildus resursu saprātīgai ieguvei.

2) 107 ha – individuālo Dzimtas mājvietu teritorija (1 Dzimtas mājvieta – 1 ha, kopā 100 ha) un to atdalošo ceļu (platums – 3 m) sistēma (kopplatība – 7 ha). Ceļu atrašanās vieta tiks atrasta, šo platību sadalot 103*103 m2 jeb apmēram 1, 06 ha lielos kvadrātos. Atlikušo apmēram 1 ha sastāda ceļš pa Dzimtas mājvietu teritorijas perimetru. Ceļi atradīsies uz dalījuma līnijām tā, lai dalījuma līnijas būtu tiem pa vidu. Teritorija, kas no kvadrāta nav ceļš, būs Dzimtas mājvietas hektārs. Ceļu ieteicams veidot ievērojot vairākus aspektus – lai pa to varētu izbraukt vieglā mašīna un vieglā tehnika vai mazāka kravas mašīna, ja tā nepieciešama dīķa rakšanas vai mājas būves darbos; lai tas būtu viegli izbraucams dažādos laikapstākļos, arī ziemā, lai ceļa segums nesaceltu putekļus un neprasītu pārāk biežu labošanu, ņemot vērā, ka tam blakus augs koki un krūmi.

3)atlikušie 39 ha – ciemata sabiedriskās un kultūras dzīves centrs apvienojumā ar zirgu ganībām, siena pļavu un nelielu bišu dravu, kas ietverts iedzīvotāju un tūristu atpūtas un izglītības iespējām paredzētajā dendroloģiskajā parkā, kurā aug Latvijā un ciemata reģionā patstāvīgi dzīvotspējīgas koku, krūmu un lakstaugu sugas. No vīteņaugiem paredzēts izveidot labirintu, kura ejas būtu veidotas no tiem apaudzēta karkasa. Tas varētu būt netālu no bērnu laukuma. Ēkas un plānojums paredzēts pēc ekoarhitektūras principiem. Paredzēta skola ciemata bērniem ar sporta laukumu un sporta namu ziemai un dīķi peldēm pēc sporta stundām siltā laikā. Tai blakus – kultūras un mākslas skola ar brīvdabas klasēm siltām un patīkamām dienām, kur būs iespēja apgūt dažādus amatniecības un rokdarbu veidus no dabas materiāliem – adīšanu, šūšanu, rotaslietu darināšanu, grozu pīšanu, nelielus darbus ar koku, tautas tērpu vai to elementu darināšanu, aušanu, audumu apgleznošanu ar augu krāsām, dzijas vērpšanu un citus. Pie skolām – neliels dārziņš, kurā iespējams apgūt permakultūru un dabai draudzīgu lauksaimniecību, piedaloties puķu, krūmu, dārzeņu, garšaugu audzēšanā. Drusku tālāk no tā – bērnu rotaļu laukums ar alpīnisma trasi starp kokiem un alpīnisma sienu.

Paredzēts arī medicīnas centrs un veikals ciemata iedzīvotājiem. Medicīnas centrā jābūt pieejamai pirmajai palīdzībai un ārstniecības augu pārzinātājam ar tējām, ja kādam no skolēniem vai ciematu apmeklējošiem tūristiem paliek slikti. Veikalā ciemata iedzīvotājiem būs iespēja tirgoties, iegūt preces vai pakalpojumus no citiem iedzīvotājiem par ciemata vietējo valūtu, kas balstās uz lokālās maiņas tirdzniecības sistēmu (sīkāk skatīt lapā http://www.lets.savadak.lv/).

Daļu no šo 39 hektāru platības paredzēts veltīt ciemata iedzīvotāju finansiālā nodrošinājuma ieguvei. Tajā būs:

1. neliela zirgaudzētava ar 2-3 zirgiem, kas sevī ietver stalli, ziemas treniņzāli un aploku. Zirgu audzināšana un trenēšana paredzēta pēc dabiskās zirgkopības (Natural horsemanship) principiem, kas balstās uz saskarsmi un vadīšanu bez vardarbības, ar izpratni par zirga psiholoģiju un ķermeņa valodas izmantošanu.

2. zirgu taka, pa kuru būs iespēja veikt izjādes ar zirgiem gan iesācējiem – bērniem un pieaugušajiem, gan profesionāļiem.

3. neliela bišu drava ar medus augu pārsvaru tās tuvumā.

4. viesu māja ar latviešu tradicionālo pirti. Netālu no viesu mājas paredzēta telšu vieta ar piknika vietu pie ūdens. Pirtij blakus pirts dīķis, kas kopā ar pirti norobežots no ziņkārīgo skatieniem ar koku un krūmu blīvākiem stādījumiem vai dzīvžogu.

5. kafejnīca/restorāns, kura ēdienkartē būs gan veģetāriešiem, gan svaigēdājiem paredzēti ēdieni. To izgatavošanā paredzēts izmantot produkciju no Dzimtas mājvietām, kas būs audzēta(iegūta) ar mīlestību un bioloģiskām/ekoloģiskām metodēm. Ēdienkarte katru dienu nedaudz mainīsies atkarībā no izejvielu pieejamības.

6. tirdziņš no vairākiem veikaliņiem, kurā būs iespējams iegādāties ciemata iedzīvotāju izgatavotus suvenīrus, nelielus amatniecības un rokdarbu izstrādājumus, kādu pītu grozu, pašu rokām darinātus apģērbus, floristikas izstrādājumus un ziedus, Dzimtas mājvietās audzētus augļus un dārzeņus, pienu, medu, ciemata iedzīvotāju gatavotu dabisko kosmētiku un ķermeņa kopšanas līdzekļus. Ar laiku (kad būs nostabilizējušies ciemata saražoto augļu dārzeņu un pārtikas produktu apjomi) iespējama sadarbība ar ekoveikaliem.

7.stādu un sēklu bāze. Tajā pārdotās sēklas būs pašu vāktas no stabilām un ražīgām šķirnēm. Būs iespējams iegādāties arī koku un krūmu, kā arī dārzeņu, garšaugu, ārstniecības un puķu stādus. Koku un krūmu stādus var iegūt, veicot Dzimtas mājvietu  un meža kopšanu. Visas koku un krūmu atvases, kā arī sējeņus, kas izauguši neparedzētā vietā, ir iespējams izrakt, iestādīt podiņos vai nosegt sakņu sistēmu un pārdot. Tas ir krietni racionālāk(saprātīgāk), nekā atvases pļaut, sējeņus ravēt vai veikt kopšanas cirtes. Puķu stādus var iegūt, veicot puķu stādījumu kopšanu un atbrīvošanu no puķu sugām, kas ieviesušās neparedzētā vietā kā kultūrnezāles. Galvenais ciemata iedzīvotāju ienākumu avots.

Kā kļūt par ciemata iedzīvotāju?

Par ciemata iedzīvotāju var kļūt jebkurš Latvijas pilsonis individuāli vai ar savu ģimeni, ja:

1) viņš vēlas veidot Dzimtas mājvietu,

2) viņš atbalsta un piekrīt Dzimtas mājvietas idejai,

3) viņam patīk ciemats kā potenciālā dzīvesvieta gan pēc atrašanās vietas, gan – klimatiskajiem apstākļiem,

4) viņam ir labas vai draudzīgas attiecības ar jau esošajiem ciemata iedzīvotājiem.

Lielākas iespējas kļūt par Dzimtas mājvietas īpašnieku ir tam, kas:

1)līdz zemes saņemšanas brīdim ir nomaksājis visus kredītus, atbrīvojies no finansiālām saistībām ar bankām.

2)pirms zemes ņemšanas īpašumā ir izveidojis Dzimtas mājvietas ainavas plānu, zīmējumu vai skici.

Drusku citādāk par Dzimtas mājvietas iedzīvotāju var kļūt bērni no bērnunamiem, kuriem nav zināmi vecāki. Bērniem no bērnunamiem ir iespēja kļūt par ciemata iedzīvotāju ar atvieglotu 2. nosacījumu, sākot no 7 gadu vecuma.

Deputātam ir vēl 1 nosacījums:

5) pakāpeniski, atbilstoši savām iespējām, sekmēt un atbalstīt Dzimtas mājvietu ciematu veidošanu pārējā Latvijas teritorijā. Ciemata iedzīvotāju struktūra

Ciemata iedzīvotāju struktūra(1 procents – viens Dzimta mājvietas īpašnieks – ciemata iedzīvotājs ar vai bez ģimenes): 1) 2-5% – bērni no bērnunamiem, kuriem nav zināmi vecāki,

2) 2-5% – trūcīgie pensionāri, kas palikuši bez apgādnieka,

3) 89-99% – dažādu profesiju un vecuma cilvēki,

4) 1% – politiskais darbinieks jeb deputāts un viņa ģimene.

Ciemata iedzīvotāju draudzīgas un saskanīgas dzīves priekšnosacījumi.

Ciemata iedzīvotāju tiesības:

1) saglabāt savā īpašumā viņam piešķirto zemi līdz mūža beigām un nodot to mantojumā kādam no saviem bērniem vai citam radiniekam, ja bērnu nav vai tie jau izveidojuši savu Dzimtas mājvietu citā vietā,

2) izmantot gandrīz visas savas īpašumtiesības, izņemot tiesības zemi pārdot,

3) piekopt sev pierasto dzīvesveidu savas Dzimtas mājvietas teritorijā,

4) piekopt sev pierasto veidu, kā uztvert un kontaktēties ar Dievu, cenšoties netraucēt citiem ciemata iedzīvotājiem, respektējot citu iedzīvotāju attieksmi un izturēšanos pret Dievu,

5) veidot savu Dzimtas mājvietu atbilstoši savām iespējām,

6) veidot Dzimtas mājvietu savā dabiskajā tempā un mācīties no paša pieredzes,

7) atbilstoši savām iespējām piedalīties ciemata veidošanā un uzturēšanā ar savām prasmēm un praktisku palīdzību vai materiāli.

Ciemata iedzīvotāja pienākumi:

1) cienīt citu ciemata iedzīvotāju atšķirīgo dzīvesveidu,

2) kaimiņa Dzimtas mājvietas robežu šķērsot tikai pēc viņa uzaicinājuma,

3) savstarpējās nesaskaņas kopējā teritorijā risināt pēc iespējas mierīgi un sarunu ceļā, vēlams, individuāli,

4) ciemata koplietošanas teritorijā atrasties tikai, esot pie skaidras apziņas un saglabājot tajā esošo gaisu pēc iespējas svaigu,

5) vienoties ar blakusesošajiem kaimiņiem, kādā veidā tiks tīrīti (ziemā, no sniega) un, vajadzības gadījumā, izpļauti ceļi starp Dzimtas mājvietām,

6) pēc kopējiem pasākumiem (it īpaši, ja ir to rīkotājs vai dalībnieks) piedalīties pasākuma vietas uzkopšanā, ja nepieciešams,

7) saglabāt ciemata koplietošanas teritoriju kārtīgu un vizuāli pievilcīgu.

Ciemata kopējie noteikumi:

1)ja iedzīvotājs vēlas ierīkot Dzimtas mājvietu, bet nav vēl atradinājies no alkohola un cigarešu lietošanas, to jādara tikai un vienīgi savas Dzimtas mājvietas teritorijā,

2)pēc iespējas jāsamazina neorganisko un dabiski nepārstrādājumus atkritumu(plastmasas, metāla, iepakojumu) apjomu. Ja tādi tomēr rodas, atstāt tos tikai tam nolūkam paredzētajā vietā,

3)ievērot tā pagasta vai rajona, kurā ciemats atrodas, likumus un noteikumus.

Iespējamā Dzimtas mājvietu ciemata atrašanās vieta.

Daugavpils (vai cits, ja šajā nav pieejama zeme) rajonā ārpus pilsētas, bet pietiekami tuvu, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams nokļūt pilsētā un no tās atpakaļ līdz ciematam. Vismaz 100 km attālumā no tuvākā dzelzceļa, šosejas vai rūpnīcām, lai ciemata teritorijā saglabātos pēc iespējas tīrāka un dabiskāka vide.

Šobrīd pieejama ciemata veidošanai nepieciešamā apjomā teritorija tikai vienā Latvijas vietā – Daugavpils rajona Tabores pagasta Budišķu ciemā. Tā ir lauksaimniecības zeme, kuras cena ir 130 000 Ls (0.05 Ls/m2.). No tā 55 ha – mežs ar krūmiem. Tur gan jāskatās, vai kāds zemi jau nav nopircis pirms ekociemata.

Zemes ieguves veidi:

1) Izveido kopējo krājkontu, uzkrāj līdzekļus un zemi nopērk.

2) Pierāda vietējai pašvaldībai, ka projekts ir pašvaldībai izdevīgs.

Ciemata veidotāju un iedzīvotāju iniciatīvas grupa „Ausma”

Aicināti piedalīties visi, kas vēlas veidot savas Dzimtas mājvietas kopā ar draudzīgiem un saprotošiem cilvēkiem.

Grupa paredzēta:

1) Dzimtas mājvietas idejā ieinteresēto cilvēku apzināšanai, potenciālo kaimiņu iepazīšanai un draudzīgu attiecību izveidošanai,

2) projekta darbības, attīstības un realizācijas praktiskai apspriešanai,

3) projekta realizācijas plāna izveidei, apspriešanai un realizēšanai,

4) ciemata plānojuma un infrastruktūras detalizācijai,

5) lai mācītos no citu cilvēku un ciematu veidotāju pieredzes,

6) klupšanas akmeņu novēršanai pirms ciemata izveidošanas,

7) informācijas apmaiņai par Dzimtas mājvietu veidošanu un ar to saistītām tēmām.

Jebkurā gadījumā tiem, kas vēlas panākt rezultātu, jārēķinās, ka tas nav panākams 5 minūtēs.