Pieveikti ~ 430 km no tiem 18 km kājām. Jauks rīts jaukā vietā, vien odu un knišļu netrūkst. Par cik esmu gana tālu ticis, tad jau pēc kādas stundas šķērsoju Norvēģijas robežu. Kalni aug augumā un drīz arī tieku līdz Ziemeļu ledus okeāna līcim jeb pareizāk sakot fjordam. Pusdienoju pie strautiņa. Lai iekurtu savu brīnumplītiņu atklājas problēmas ar vēja šķiltavām, kuras jau bija tādas nestabilas darbībā un šoreiz atbildīgā mirklī vairs nešķiļas ne par ko. Tomēr esmu arī paķēris līdzi plikās magnija šķiltavas, kurām gan vajag kādu atbilstošu degmateriālu. Turpat blakus ievēroju kārklus ar ziedu pūkām. Laiks ir sauss un tās var smuki salasīt. Pametu tās zem iekura sīkzariņiem un tā lieta iet - magnija skaidiņas smuki aizdedzina kārklu pūkas, kas savukārt sīkos zariņus. Pats par šo risinājumu jūtos varen lepns, jo šitādu risinājumu nebiju nekur lasījis, ne video redzējis. Tiek sagatavota tēja. Pēc pusdienām baudu slaidi un ne tik slaidi līkumotos ceļus gar jūru, ainavu un jauko, lai gan pavēso laiku. Mēģinu atcerēties moto braukšanas knifus un pieslīpēt iemaņas. Ap pusdienlaiku esmu jau uz salas Sārnē. Sagaidu naktsmāju saimnieku Ārntu un pēc īsas sarunas nolemju doties uz pareizo Nordkapp. T.i. tas Nordkapp, ko apmeklē lielākā daļa auto un moto tūristu nav nebūt pats tālākais punkts uz ziemeļiem, tas atrodas uz klints ap 300 m augstumā, nokāpt tur nekur nevar, un tas augstums nozīmē arī to, ka ja vien tur kaut kur ir mākoņi, tad tie ir tur. Un tas savukārt nozīmē, ka nekādus smukos skatus jūs tur visticamāk nedabūsiet, drīzāk gan vnk. miglas bildes. Bez tam iebraukšana tur ir par maksu un nekā īpaši vairāk par padārgu ēstuvi arī neatradīsiet. Bet turpat netālu ir īstais Nordkap (tālaikais ziemeļu punkts) - 9 km vienā virzienā ar kājām. Lai gan attālums nešķiet liels, jāņem vērā, ka taka mūsu izpratnē ir visai nosacīta - pamēģiniet iedomāties nojauktas mūra mājas drupas pa kurām jums jāveic 2x9 km. T.i. kaut kādai sagatavotībai jābūt - atbilstošam apģērbam un apaviem. Vēl tur jāņem verā, ka laiks tur var mainīties diezgan ātri un radikāli. Lai gan es šos faktorus it kā diezgan labi zināju, mans slinkums un aizmāršība, lika man tos gandrīz pilnā mērā izbaudīt. Turpceļā gāja tīri jauki - kā ne kā ceļš uz leju vien. Pa ceļam pārmiju pāris vārdus ar vienu Britu meiteni, kas bija atstopējusi uz turieni. Savukārt atpakaļceļā gāja pagrūti. Lai gan man bija iespēja pārvilkt apavus un daļēji pārģērbties, tomēr es noslinkoju. Rezultātā diezgan pamatīgi iesvīdu. Lai gan moto apģērbs neļāva salt, tomēr iesvīdusī galva, kuras bruņojumā bija tikai plānā kokvilnas zeķīte komplektā ar atpakaļceļā sagriezušos ziemeļvēju, man radīja diezgan nepatīkamas sajūtas. Beigās es izskatījos diezgan jautri - galvas zeķīte galvā aiz kuras aizbāzti motobraucēja cimdi, lai biki labāk pasargātu pret vēju. Vai cik labi, ka biju sagatvojis pusdienlaikā silto tēju. Litrīgajā termosā bija palikusi lielākā daļa, kura ātri vien pazuda kā nebijusi. Nodomāju pamēģināt apmeklēt arī "parasto" Nordkapp, bet uz tā sēž mākoņmigla. Aizbraucu līdz iebrauktuvei, bet maksāt par miglas skatiem nevēlos. Apmierinos ar bildi aiz vartiem, kas gan beigās sanāk tīri jauka priekš pusnakts bildes un dodos atpakaļceļa uz Sārne pie Arnta. Pa ceļam gan nedaudz uzlīst. Pie Ārnta (kas arī ir ceļošanas fanāts un šeit tāds kā ceļotāju aizbildnis - viņa mājās bija kādi 6 ceļotāji), internacionālā kompānijā vakariņas un ceļojumu stāsti. Līdz kādiem plkst 2viem rītā, kad visi dodamies pie miera.
Aptuvens maršruts:
Skatīt lielāku karti