16. augusts

Šodien "iekrīt" nobraukt krāces, kuras stiepjas visā Nilovkas garumā, Valdis atzīst, ka tās atbilst 3.-4. kategorijai, tāpēc būtu vēlams braukt ar tukšiem kaķiem. Tā kā šīs vēlmes piepildīšanai ir nepieciešama smagā mašīna, kas novestu mantas līdz pilsēteles apakšējai robežai, izbraukšana ieilgst un ieilgst. Turpat uz vietas paēdam ari pusdienas (tiek pasniegta piena klimpu zupa) un tad jau beidzot veiksmīgi ir notverta mums vajadzīgā mašīna. Lielais Aigars, Guntis un Janeks steidzas norīt pa pēdējai klimpai, lai varētu pavadīt mantību. Pulkstenis nav vēl ne puspieci, kad pirmā ekipāža atstāj krastu. Krāces braucam pa nelieliem gabaliņiem ar brangu drošināšanu un spēcīgu foto-kino korespondenci (rūpes par dokumentāliem kadriem atskaitei).
Milzīgu zooloģisku interesi izrāda vietējie iedzīvotāji un atpūtnieki. Viņu izbrīnu izsauc viss - gan mūsu braucamrīki, gan ārējais izskats, gan pats fakts, ka kāds grib braukt pa viņu ārkārtīgi krāčaino upi. No galvenā tilta uz mums nolūkojas - pat pilsētas mērs (vismaz pēc tāda izskatās neliela auguma šauracainais vīrelis melnajā smokingā un sarkanu dāmu lietussardziņu pie rokas). Braucot cauri ciemam, līdz mums atlido vietējo danču mūzika. Centrālajā vietā dziesmas "ņe imeju 100 rubļei, a imeju l00 druzei" un "Ah, vernisaž, ah, vernisaž". Par pēdējo Dzintars piebilda, ka ir vismaz garantija, ka ieraksts nav vecāks par 2 gadiem.
Interesantāko krāču posmu ar vislielākajiem viļņiem "kaķus" pludinām, jo pašā straumes vidū draudīgi izslējies pamatīgs baļķis. Kārtējo reizi "nospīd" Dainis, kurš savu "kuģīti" pludina nevis ejot pa krastu kā visi pārējie, bet tieši pa upes vidu, kur vislielākā straume - tik tikko nesanāk viņu glābt).
Nakšņošanas vietu sasniedzam bez sevišķiem starpgadījumiem. Savācam noliktās mantas, iekārtojam nometni. Mūs apbrīnot atnākuši trīs vietējie puišeļi (vecums apm. 7-l0 gadi). Viņi tādus braucamos redz pirmo reizi mūžā. Iepazinušies ar katamarāna vispārējo uzbūvi, viņi pie viena apjautājas, vai karodziņam jāatrodas priekšā vai aizmugurē un vai pie mums visi saprot krieviski.
Vakariņās delikatese - garie makaroni ar gaļu. Lielais Aigars nevar vien beigt kreņķēties par to, ka ir tumšs un nevar fotografēt, kā kurš ēd.

Ilze