6. augusts
Sestdiena.
Plānotā atpūtas diena pēc vakardienas plūdiem ar ūdeņu no garšošanu un dzeršanu. Rīts diezgan saulains, ir cerības izžūt. Pārvācamies uz dzīvi "mājiņā", gan nedaudz par šauru, bet tas netraucē, jo daļa palika aiz durvīm lupatu būdās, svaigā gaisā.
Uzcēlām Latvijas karogu, tas gods uzticēts Jānim (kreisā egle) un Dzintaram (labā egle).
Strīds par to, kas paliks par "suni", kad pārējie ies uz avotiem. Piesakās Valdis, bet tā kā neatrod sabiedrotos, pamet posteni un nāk līdzi.
Pēc pāris upītēm un vairākiem tiltiņiem esam pie avotiem -viena no populārākajām, cik var spriest pēc izgreznotajām eglī tēm, burjatu kulta vietām. Avoti esot 104, pamēģināsim tos atrast.
Dzeram kā nu kura - ar karotēm, pat veselām krūzēm. Liela piekrišana "sirdsavotam", "stūrgalvībai". Dainis izdzēra veselu krūzi no avota "Muzhskije uprjamstva" (t.i. Ozverin ),esot dikti gribējies dzert.
Tālākais - vannas. Drīkstot sēdēt 2o minūtes un tikai Adamkostīmā (vai Ievas tērpā). Sēdējām vannā, tikai Dainis ārpusē, kautrīgi maliņā, nevarēja sadūšoties novilkt peldbikses un nākt bariņā. Gājām uz Ievu līniju, kur nācās vēl nedaudz aizkavēties (tehnisku iemeslu dēļ).
Uz avotiņiem dažādas dzirnaviņas un lēkājošas lellītes, zem nojumēm dažādas lietas, kuras līdzi nedrīkst ņemt, jo par to burjati sitot nost. Citādi interesanti - ūdeņu iedarbība. kāda tā ir uz kuru, grupa labi zina.
Pēc pusdienām dažiem lielā miega stunda. Valdim doma aiz iet uz vannām vēl,vismaz pāris reižu. Vakarpusē Ilonas virs vadībā neliela grupiņa kāpj tuvējā kalnā meklēt burjatu alas (tādas tur it kā esot). Atrodam taciņu, kājas buksē, tālāk no bira un tad - kaut kas līdzīgs gluži ne alai, bet lielai arkai gan. Izlienam tai cauri, uzkāpjam augšā - sajūta kolosāla. Apakšā nometne ar mazām būdiņām un blusas lieluma cilvēciņiem. Nolēmām, ka ala bija milzīga un pat vairākas, un gājām para lēli kalnam. Ilona ar Inesi izrok zelta sakni. Dāmas salasa ēdelveisus un tēju.
Nokāpām lejā tieši pie rodona vannām. Drīz arī vakariņas.
Viss būtu labi, ja pagājušajā vakarā nebūtu samainīta
mana krūze pret piņģerotu - kā varēju aizmirst tik bēdīgi - svarīgu atgadījumu.
Vakarā gājām pie burjatiem pēc konsultācijas par turpmāko ceļu, mūs pavada nez no kurienes uzradies suns, kurš apbrīno jami veikli, gluži kā mēs, forsē visus tiltiņus.
Alvis aizgāja vēl pēdējo reizi pēc "Ozverin" un "Nervi" -aizgāja un pazuda, kā vēlāk noskaidrojās, esot apmaldījies. Dabūjām žigli jozt atpakaļ, jo bija tumšs un nāca virsū melni mākoņi.
Nometnē jau pamatīga tumsa, bet Valdis grib iet uz vannām. Tā arī neaizgāja, divi iemesli - 1/ nebija kompanjona, 2/ uz nāca lietus.
Punktu pielika miegs.